Difo' az mazlum
Difo' az mazlum (forsī: دفاع از مظلوم) himojat az sitamdida, az umuri aqlī va fitrī ast, ki dar Qur'on va rivojoti islomī bar on ta'kid şuda va faqihon onro voçib medonand. Az Pajƣambari Islom (s) naql şuda agar kase nidoi talabi joriji mazlumero başnavad va ba ū posuxe nadihad, musulmon nest. Barxe guftaand rivojoti difo' az mazlum dar haddi tavoturand. Dar rivojoti islomī, podoşi difo' az mazlum, hamnişinī bo Pajƣambar (s) va kafforai gunohoni buzurg şinoxta şuda va bar'aks jorī nakardani mazlumro boisi halokat va xuruç az Islom donistaand; cunonci az Imom Husajn (a) qabl az voqeai Karbalo naql şuda ki ba Ubajdulloh ibni Hurri Çu'fī farmud: «Içobat nakardani istiƣosai imome, ki mazlum voqe' şuda va jorī nakardani ū, boisi halokati inson tavassuti Xudo xohad şud.»
Huzuri Pajƣambari Islom (s) dar pajmoni hilfulfuzul va in ki Imom Alī (a) qabuli hukumatro ba daf'i zulm va giriftani haq şart kard, az namunahoi difo' az mazlum donista şudaast. Faqihon difo' az mazlumro mahdud ba mazhabu marzi çuƣrofijoiji xosse namedonand; ba hamin dalel barxe az onon, difo' az mardumi Falastinro voçib medonand. Dar asli sejum qonuni asosiji Çumhuriji islomiji Eron bar «Himojati bedareƣ az mustaz'afoni çahon» ta'kid şudaast.
Murtazo Mutahharī va Sajid Muhammadi Bihiştī az olimon şia megūjand dar Islom sitampazirī ba hamon andozai sitamgarī nopisand ast. Dar Nahçulbaloƣa az Imom Alī (a) naql şuda odamoni notavon nametavonand sitamro az xud dur kunand va haq çuz bo kūşiş ba dast nameojad.
Çojgoh
Olimoni musulmon bar difo' az mazlum bisjor ta'kid karda va mu'taqidand voçibe aqlī va fitrī ast,[1] ki dar Qur'on va rivojot bisjor ba on suforiş şuda va hatto voçib donista şudaast. Ba guftai Mūsaviji Sabzavorī, rivojoti difo' az mazlum dar haddi tavotur ast.[2] Makorimi Şerozī, mufassiri Qur'on, bo istinod ba ojati 75 surai Niso[Joddoşt 1] difo' az mazlumro jake az namunahoi çihodi difoī zikr kardaast.[3]
Dar rivojoti islomī, podoşi difo' az mazlum, hamnişinī bo Pajƣambar (s)[4] va kafforai gunohoni buzurg şinoxta şudaast.[5] Dar muqobil, jorī nakardani mazlumro boisi halokat va xuruç az Islom muarrifī kardaand; cunonci Imom Sodiq (a) az Pajƣambar (s) naql karda, ki agar kase nidoi istiƣosa va talabi joriji mazlumiro başnavad va ba ū posux nadihad musulmon nest.[6]
Difo' az mazlum, hameşa jak nuqtai duraxşon ast. Kanor najomadan bo zolim, rişva napaziruftan az zūrmandu zarmand va pofişurdan bar haqiqat, arzişhoe ast, ki heç vaqt dar dunjo kuhna nameşavad. Dar şaroitu avzo'u ahvoli gunogun, in xususijot hameşa boarziş ast.
«بیانات آیتالله خامنهای در خطبههای نماز جمعه ۲۱ رمضان», Sajti khamenei.ir
Murtazo Mutahharī mu'taqid ast Xudovand az badgūī va badnom namudani digaron man' kardaast, magar dar mavridi şaxsi mazlum. Vaj mu'taqid ast bar asosi ojoti Qur'on[7] Xudovand ba mazlum içoza medihad «farjod kunad, badgūī kunad... şior bidihad» va illati on in ast ki «in rohi ehqoqi haq ast».[8]
Difo' az mazlum dar sirai Ahli Bajt (a)
Pajombari akram (s) qabl az be'sat, ba unvoni namojanda Banī Hoşim dar pajmoni hilfulfuzul ki baroi difo' az mazlum dar muqobili zolim basta şuda bud, şirkat kard.[9] Hamcunin Imom Alī (a) pas az on ki bo vaj ba unvoni xalifa baj'at şud, difo' az mazlum va giriftani haqqi ūro az barnomahoi hukumatiji xud bajon kard.[10] Ū dar xutbai şiqşiqija jake az dalelhoi qabuli hukumat(ba'd az kuşta şudani Usmon)-ro pajmone donista, ki Xudovand az olimon baroi daf'i zulm az mazlumon giriftaast.[11] Imom Alī (a), pas az on ki tavassuti Ibni Mulçam zarbat xūrd, ba Imom Hasan (a) va Imom Husajn (a) vasijat kard, ki duşmani zolim va jorirasoni mazlum boşed.[12] Ta'mini amnijati mazlumon dar kanori iqomai hududi Ilohī va islohu obodoniji şahrho dar suxanoni Imom Husajn (a) peş az qijomi Karbalo mavridi ta'kid qaror giriftaast. (ونظهر الإصلاح في بلادك، فيأمن المظلومون من عبادك، وتقام المعطلة من حدودك)[13]
Vuçubi şar'iji difo' az mazlum
Sohibi Çavohir va Koşifulƣito az faqihoni şia, difo' az mazlumro dar surati gumon ba solim mondan va tavonoī bar jorī rasondan, voçibi kifoī donistaand.[14] Çavodi Tabrezī (vaf.1385h.ş.), az maroçe'i taqlidi şia ham difo' az mazlumro voçib şumurdaast.[15]
Difo' az millathoi mazlum
Binobar fatvoi fuqaho, difo' az mazlum mahdud ba heç marzi çuƣrofijoī nest;[16] ba hamin dalel faqihone naziri Muhammadhusajni Koşifulƣito,[17] Ojatullohi Buruçerdī[18] va Imom Xumajnī[19] ba vuçubi difo' az mardumi Falastin fatvo dodaand. Dar asli sejum Qonuni asosiji Çumhuriji islomiji Eron, ba «Himojati bedareƣ az mustaz'afoni çahon» ta'kid şudaast.[20]
Mazammati mazlume ki az xud difo' namekunad
Murtazo Mutahharī, rūhonī va fajlasufi şia, mu'taqid ast dar Islom bo za'fu «zabunparvarī» muboriza şudaast. Az nigohi vaj, Islom ba hamon daraça ki zolimro duşman medorad, duşmani odame ast, ki dar muqobili zolim, bo in ki qudrat dorad, taslim ast.[21] Az Imom Alī (a) naql şuda ki aşxosi za'ifu notavon hargiz nametavonand sitamro az xud dur kunand va haq çuz bo taloş ba dast nameojad. (لَا يَمْنَعُ الضَّيْمَ الذَّلِيلُ وَ لَا يُدْرَكُ الْحَقُّ إِلَّا بِالْجِدِّ)[22]
Muhammadi Bihiştī, muçtahidi sijosatmadori şia, niz guftaast dar Islom, sitampazirī ba andozai sitamgarī gunoh ast va agar şaxse sitampazir şud, ibtido bojad xudro malomat kunad. Vaj ba ojati 38 A'rof istinod mekunad ki barxe çahannamijon baroi digaron azob dubarobar mexohand; bo in dalel ki onho budaand ki gumrohaşon kardand. Qur'on, dar posux, gunohi har du gurūhro jakson medonad va megūjad baroi har du gurūh, azobi dubarobar ast.[23]
Ezoh
- ↑ Makorimi Şerozī, Tafsiri namuna, 1386h.ş., ç.20, sah.467 - 464; Husajniji Hamadonī, Anvori duraxşoni fi tafsir-il-Qur'on, 1380h.q., ç.15, sah.65
- ↑ Mūsaviji Sabzavorī, Muhazzab-ul-ahkom, Dor-ut-tafsir, ç.28, sah.156 - 157
- ↑ Makorimi Şerozī, Pajomi Qur'on, 1386h.ş., ç.10, sah.321
- ↑ Maçlisī, Bihor-ul-anvor, 1403h.q., ç.20, sah.75
- ↑ Nahçulbaloƣa, hikmati 24
- ↑ Kulajnī, al-Kofī, 1407h.q., ç.2, sah.164
- ↑ Sūrai Niso, ojati 148
- ↑ Mutahharī, Ponzdah guftor, 1380h.ş., sah.96
- ↑ Ibni Asir, al-Komilu fi-t-ta'rix, 1385h.q., ç.2, sah.41; Ibni Hişom, as-Sirat-un-nabavija, Dor-ul-ma'rifa, ç.1, sah.134
- ↑ Nahçulbaloƣa, xutbai 136, sah.194
- ↑ Nahçulbaloƣa, tasheh: Subhī Soleh, xutbai 3
- ↑ Nahçulbaloƣa, tasheh: Subhī Soleh, nomai 47, sah.421
- ↑ Harronī, Tuhaf-ul-uqul, 1363h.ş., 1404h.q., sah.239; Maçlisī, Bihor-ul-anvor, 1403h.q., ç.34, sah.111
- ↑ Naçafī, Çavohir-ul-kalom, 1362h.ş., ç.21, sah.310; Koşifulƣito, Kaşf-ul-ƣito, 1422h.q., ç.4, sah.367
- ↑ Tabrezī, Usas-ul-hududi va-t-ta'zirot, 1417h.q., sah.459
- ↑ Şahidi Sonī, Masolik-ul-afhom, 1413h.q., ç.3, sah.8
- ↑ «al-Marçait-iş-şi'ijati va qazoja-l-olam-il-islomiji min fatovo va mavoqif-il-imom aş-şajx Muhammad al-Husajn oli Koşifulƣito an Falastin», maçallai al-Musim, sah.191
- ↑ Abozarī, Ojatullohi Buruçerdī ojati ixlos, 1383h.ş., sah.117
- ↑ Imom Xumajnī, Sahifai Imom, 1389h.ş., ç.2, sah.199
- ↑ «asli 3 qonuni asosī», Paƶūhişkadai şūroi nigahbon
- ↑ Mutahharī, Ponzdah guftor, 1380h.ş., sah.96
- ↑ Nahçulbaloƣa, tashehi Subhī Soleh, noşir: Qum, 1374h.ş., xutbai 29, sah.73
- ↑ «suxanoni açibi şahidi Ojatullohi Bihiştī dar mavridi sitampazirī», Sajti oporot
Joddoşt
- ↑ Caro dar rohi Xudo çihod namekuned va dar rohi (ozodii) çam'e notavon az mardu zanu kūdak, ki (dar Makka asiri zulmi kufforand va) doim megūjand: bor Xudojo, moro az in şahre ki mardumaş sitamkorand berun or va az çonibi xud baroi mo (becoragon) nigah dor va jorī firist.
Sarcaşma
- «al-Marçait-iş-şi'ijati va qazoja-l-olam-il-islomiji min fatovo va mavoqif-il-imom aş-şajx Muhammad al-Husajn oli Koşifulƣito an Falastin», maçallai al-Musim, kişvari Holand - şahri Niderland, №18, 1414h.q.
- «asli 3 qonuni asosī», Paƶūhişkadai şūroi nigahbon, sanai bozdid: 12 urdibihişti 1403h.ş.
- «bajonoti Ojatulloh Xomanaī dar xutbahoi namozi çum'ai 21 ramazon», Sajti khamenei.ir, sanai bozdid: 12 urdibihişti 1403h.ş.
- «suxanoni açibi şahidi Ojatullohi Bihiştī dar mavridi sitampazirī», Sajti oporot, sanai bozdid: 12 urdibihişti 1403h.ş.
- Abozarī, Abdurahim, Ojatullohi Buruçerdī ojati ixlos, Tehron, Maçma'i çahoniji taqribi mazohibi islomī, 1383h.ş.
- Ibni Asir, Izzuddin, al-Komilu fi-t-ta'rix, Bejrut, Doru sodir, copi avval, 1385h.q.
- Ibni Hişom, Abdulmalik ibni Hişom, as-Sirat-un-nabavija, Bejrut, Dor-ul-ma'rifa, be to.
- Imom Xumajnī, Sajid Rūhulloh, Sahifai Imom, Tehron, Muassisai tavze' va naşri osori Imom Xumajnī, 1389h.ş.
- Koşifulƣito, Ça'far ibni Xizr, Kaşf-ul-ƣitoi an mubhamot-iş-şariat-il-ƣarro, tahqiq: Abbosi Tabrizī, Qum, Daftari tabliƣoti islomī, 1422h.q.
- Makorimi Şerozī, Nosir, Pajomi Qur'on, Tehron, Dor-ul-kutub-il-islomija, copi nuhum, 1386h.ş.
- Maçlisī, Muhammadboqir, Bihor-ul-anvor-il-çomeati lidurari axbor-il-aimmat-il-athor, Bejrut, Doru ehjo-it-turos-il-arabī, copi duvum, 1403h.q.
- Mūsaviji Sabzavorī, Sajid Abdula'lo, Muhazzab-ul-ahkomi fi bajoni halol va-l-harom, Qum, Dor-ut-tafsir, be to.
- Mutahharī, Murtazo, Ponzdah guftor, Tehron, Sadro, 1380h.ş.
- Mutahharī, Murtazo, Çihod, Qum, Çome'ai mudarrisini havzai ilmija, 1374h.ş.
- Nahçulbaloƣa, tashehi Subhī Soleh, Qum, 1414h.q.
- Tabrezī, Çavod, Usas-ul-hududi va-t-ta'zirot, Qum, beno, 1417h.q.
- Harronī, Hasan ibni Alī, Tuhaf-ul-uqul, Muassisat-un-naşr-il-islomī, Tasheh va ta'liqi Aliakbari Ƣafforī, 1404h.q., 1363h.ş.
- Husajniji Hamadonī, Sajid Muhammad, Anvori duraxşon dar tafsiri Qur'on, tahqiq: Muhammadboqiri Behbudī, Tehron, naşri Lutfī, 1380h.q.
- Şahidi Sonī, Zajnuddin ibni Alī, Masolik-ul-afhomi ilo tanqehi Şaroe'-ul-Islom, Qum, 1413h.q.